Strādā viens

No vienas puses, SIA Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts ir uzņēmums, no otras – oficiāla zinātniska institūcija, kas darbojas jau desmit gadus. „Mēs esam vienīgais tāda profila uzņēmums Latvijā,” saka Dmitrijs Babarikins, SIA Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts vadītājs un LU asociētais profesors. Uzņēmums strādā divos virzienos – pētniecība (veselības ekonomika, biomedicīna un uzturzinības) un ražošana. „Mēs izgudrojam produktus veselības uzlabošanai, piemēram, medikamentus, parafarmaceitiskus produktus – tā saucamos diētiskos vai funkcionālos produktus – un uztura bagātinātājus. Lai tos varētu pārdot Eiropā, tiem jābūt tirgū aktuāliem, patentspējīgiem un ar zinātniski pierādītu efektivitāti. Tie laiki, kad varēja kaut ko salikt burciņā un pierakstīt, ka tas ārstē vēzi, aklumu utt., ir pagājuši,” teic D.Babarikins.

Deviņus garus gadus viņam bija cerība palīdzēt citiem uzņēmējiem, piegādājot jaunas tehnoloģijas, bet izrādījies, ka Latvijā intelektuālā īpašuma tirgus faktiski neeksistē – uzņēmumi gadiem ražo vienu un to pašu. Tādēļ, ņemot vērā pieredzi zāļu ražošanā, D.Babarikins saprata, ka daļu no saviem izgudrojumiem varētu dzīvē ieviest pašu spēkiem. Sāka viņš ar visvienkāršāko produktu – ārstniecisko augu tējām, jo ar augiem strādā trīsdesmit gadus. Lai gan tirgus ir pārsātināts, viņaprāt, šajā sfērā ir gan daudz problēmu, gan lielas perspektīvas.

Uzņēmums mēģina no parastām vielām iegūt neparastas kombinācijas, piemēram, ir izdevies radīt ievārījumam līdzīgu produktu, ko izmantot cīņā ar helikobakteriozi, lai uzlabotu gremošanas procesu. „Produkts ir patentēts, un sākam to eksportēt ārpus Latvijas,” saka D. Babarikins.

„Jānodarbojas ar to, ko neprot citi, jo tikai jauno zināšanu komercializācija dod iespēju ražot unikālu produktu. Uzņēmējiem ir jākontaktējas ar pētniekiem, bet zinātniekiem jāprot skaidrā valodā pastāstīt par jauno izstrādņu praktisko nozīmi un atbildēt, cik ātri un kādā veidā investori varēs atgūt naudu ar peļņu. Inovācijas var sākt ar mazu projektu. Veiksmīgs iznākums stiprinās savstarpējo uzticību un interesi pēc nopietnākām lietām,” teic D. Babarikins.

„Esmu gatavs cilvēkiem stāstīt un pierādīt, ka varam izmantot ķiršu kauliņus, sūkalas, ķirbju, ābolu sēkliņas un vēl citas atliekvielas. Arī vīngliemežu mājiņas. Latvijā ir radikāli jāmaina zinātnieku pieeja jaunu produktu sagatavošanā,” teic profesors Dmitrijs Babarikins.

Šodien trīs aptieku tīklos sāks pārdot jau sešdesmito Latvijas uzņēmumā Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts izveidoto augu izcelsmes produktu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze. Šajā reizē – no biešu sulas radīto diētisko līdzekli Betiron – sirds. Produkta autori iesnieguši dokumentus arī starptautiskā patenta saņemšanai.

Betiron – sirds izveidots institūta dibinātāja un vadītāja asociētā profesora Dmitrija Babarikina vadībā un ir paredzēts sirds un asinsvadu sistēmas darbības uzlabošanai. Jaunā produkta tapšanas laikā vairāk nekā četru gadu garumā notikuši daudzi eksperimenti, izmantotas dažādas tehnoloģijas, līdz izdevies iegūt produktu, kas pēc krāsas un garšas atgādina biešu sulu, kuram nav nevēlamo blakusparādību, tomēr tas ir 25 reizes iedarbīgāks par biešu sulu.

Kā norāda Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis, atšķirībā no daudziem citiem tirgū pārdotajiem dabas produktiem D. Babarikina un viņa kolēģu izgudrojumu labvēlīgā ietekme uz veselību ir pierādīta ar zinātniskām metodēm.

Iespējams, Betiron – sirds nebūtu, ja naudu un savā saimniecībā SIA Baldones lauki izaudzētās bietes pētniekiem ilgu laiku bez maksas neziedotu Ķekavas saimnieks Ivars Pundiņš.

Pirms vairākiem gadiem nelielais Latvijas piena pārstrādes uzņēmums SIA Elpa no Kazdangas sadarbībā arInovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūtu no ražošanas atlikumiem – siera sūkalām – izveidoja jaunu, unikālu produktu – čipsus. Visiem zināmajos kartupeļu čipsos ir 5% liels olbaltumvielu un 50% liels tauku īpatsvars, bet jaunajā produktā šie rādītāji bija attiecīgi 34% un 21%. „Mēs izveidojām veselīgu produktu un piedāvājām to ražot visām Latvijas maizes ceptuvēm. Ražošanai būtu nedaudz jāpielāgo esošās iekārtas. Atbilde bija aptuveni tāda – ja mūsu produktus pērk labi, neko jaunu nevajag. Tomēr jāsaprot, ja vēlamies pārdot produktus citās valstīs, tad tiem ir jābūt oriģināliem produktiem,” – tā D. Babarikins.

Viņš kā vēl vienu neizmantotu inovācijas iespējas piemēru nosauc garšīgo Latvijas ceptuvēs cepto maizi. Patlaban visi maiznieki cep gandrīz vienādu šķirņu maizi. Ja kāds no viņiem ceptu aizkuņģa dziedzeri saudzējošu maizi, kas strauji nepaaugstina cukura līmeni asinīs, tad varētu gūt priekšrocības konkurences cīņā. Profesors ir gatavs palīdzēt ar padomu.

D. Babarikins tāpat kā citi Latvijas eksperti uzsver – mūsu valstī uzņēmēji, tostarp ražotāji un zinātnieki, sadarbojas ļoti maz. Šā iemesla dēļ arī ir maz jaunu, konkurētspējīgu produktu ar pievienoto vērtību, kas valstij dotu papildu naudas ienākumus.

D. Babarikina vadītais privātais institūts līdz šim naudas ienākumus guvis vien no dažādiem pasūtījumu darbiem. Patlaban, kad sākts produktu eksports uz Lietuvu un Igauniju (vasarā pārdošana notikšot jau vismaz piecās valstīs), jūtams naudas trūkums, tostarp arī reklāmai. Šā iemesla dēļ tiek meklēts stratēģiskais investors. Tomēr tas netraucēs šajā gadā pircējiem piedāvāt 12 jaunus oriģinālus institūta zinātnieku izveidotus produktus, tostarp arī atkarības no alkoholiskajiem dzērieniem ārstēšanai.

„Latvijā ir radikāli jāmaina zinātnieku pieeja jaunu produktu sagatavošanā. Tā kā visā pasaulē aizvien mazāk izveido jaunas zāles, notiek atgriešanās pie dabas vielām. Arī Latvijas lauksaimniekiem, kas vēlas un var nedaudz ieguldīt, ir iespēja piedalīties jauno produktu veidošanā,” norāda D. Babarikins.

PROJEKTA  „BETIRON” VĒSTURE

2011.gada janvārī Latvijas aptiekās parādījies jauns inovatīvs diētiskais produkts, kas ļauj būtiski uzlabot mūsdienu cilvēka dzīves kvalitāti. Jaunais produkts, kas pasaulē parādījies pirmo reizi, tiek ražots no prozaiskās sarkanās bietes. Nē, runa nav par banālu biešu sulu vai tabletēm no tām.

2006.gada vasarā es sastapu pazīstamu vidēja vecuma dāmu, kas sūdzējās par zemu hemoglobīna līmeni asinīs, paaugstinātu asinsspiedienu un citu vecumam atbilstošu slimību buķeti. Mani darīja uzmanīgu viena frāze mūsu sarunā: viņa teica, ka viņai esot nepārvarama vēlēšanās ēst svaigus gurķus, un kundze tos varēja apēst līdz diviem kilogramiem dienā!

Ir labi zināms, ka dažreiz cilvēkam rodas mazliet neparastas „gastronomiskās” vēlmes.  Kalcija trūkuma dēļ bērni var grauzt skolas krītu, nieru slimnieki – apmetumu, grūtniecēm gribas kaut ko sāļu utt. Ja organismā trūkst dzelzs, kā arī pie mazasinības, var izkropļoties garšas sajūta. Taču dārzeņu un mazasinības tēma lika atcerēties globālo medicīnas problēmu – dzelzs deficīta anēmiju, no kuras attīstītajās valstīs cieš līdz 20% iedzīvotāju, lielākoties meitenes un sievietes, bet ekonomiski atpalikušajās valstīs šī problēma ir vēl smagāka. Skābekļa piegādes trūkums  izraisa nopietnus audu un orgānu bojājumus.  Tā radās ideja ar zinātniskām metodēm pārbaudīt, kā dārzeņi ietekmē asins veidošanos un asinsriti.

Eksperimentos ar laboratorijas dzīvniekiem tika pārbaudīta gurķu, burkānu, kāpostu, ķirbju, biešu un kabaču sula. Neviens no šiem dārzeņiem diemžēl neko interesantu neparādīja attiecībā uz pētītiem rādītājiem, vienīgi sarkano biešu sula mazliet pastiprināja dzelzs uzsūkšanos zarnu traktā. Tūdaļ ienāca prātā tautas medicīnas tradīcija mazasinības gadījumos lietot biešu sulu.

Taču izrādījās, ka biešu sulā pretēji dziednieku apgalvojumiem dzelzs saturs ir niecīgs. Turklāt ASV Kongresa Medicīnas bibliotēkas datubāzē 22 miljonu publikāciju vidū neizdevās atrast nevienu (!) zinātnisku rakstu līdz 2008.gadam  kas apstiprinātu biešu pozitīvo ietekmi uz asinīm. Ir tikai ziņojumi, ka šis sakņaugs kavē  zarnu audzēju veidošanos.

Intuīcija un pieredze teica, ka ar biešu sulu tomēr būtu vērts nodarboties. Tā sākās Latvijas jaunāko laiku vēsturē visvērienīgākais projekts, kas bija veltīts šī viena pārtikas produkta ietekmei uz veselību, tika īstenots bez valsts atbalsta tikai par privātas zinātniskās organizācijas līdzekļiem un prasīja četrarpus gadus un 95 000 latus.

Galda bietes satur ne vien derīgas, bet arī kaitīgas vielas un tāpēc nedrīkst dzert svaigi spiestu sulu, vēl jo vairāk lielā daudzumā. Specifiskās garšas un smaržas dēļ cienītāju biešu sulai ir daudz mazāk nekā, teiksim, tomātu sulai. Tāpēc zinātnieku uzdevums bija izdalīt no biešu sulas derīgās vielas un izgatavot garšas ziņā patīkamāku diētisko produktu.

Pētījumi tika veikti ar laboratorijas dzīvniekiem, izmantojot dažādu slimību eksperimentālos modeļus un cilmes  šūnu kultūras. Izdevās iegūt nelielu daudzumu produkta, kas deva interesantus rezultātus to ietekmē uz asins rādītājiem. Lielu palīdzību sniedza LU Bioloģijas institūta laboratorijas vadītāja profesore N. Bērziņa. Paralēli notika eksperimenti ar dažādām biešu šķirnēm. Aizkrauklē tika panākta vienošanās ar pensionētu agronomi, kura pēc mūsu pasūtījuma izaudzēja savā dārziņā 11 šķirnes galda biešu, kā arī cukurbietes un lopbarības bietes. Izpētot visus variantus, tika noskaidrots visaktīvākais.

Kļuva skaidrs, ka mēs esam uz pareizā ceļa un ir jādomā par turpmāko rūpniecisko ražošanu. Tas nozīmēja izaudzēt nepieciešamo sakņauga šķirni un izstrādāt rūpnieciskās tehnoloģijas principus. Te liktenis mūs saveda kopā ar Latvijas lielāko sarkano biešu ražotāju SIA Baldones lauki. Ivars un Aivars Pundiņi izrādījās jaunās formācijas paaudzes saimnieki, kuri izmanto modernās tehnoloģijas un šķirnes un saprot, ka audzēt bietes tāda produkta ražošanai, kuram ir augsta pievienotā vērtība ir izdevīgāk nekā aukstajai zupai. Tā mēs atradām partneri, kurš aktīvi iesaistījās mūsu inovatīvajā projektā.

Vislielākās problēmas radīja jaunā produkta ražošanas rūpnieciskā tehnoloģija. Tehnoloģijas būtība slēpjas dārzeņa sulas sadalīšanā frakcijās pēc molekulārmasas  un no tām izraudzīties vajadzīgās. Bija jāpēta un jāapgūst tā dēvētās ultrafiltrācijas principi un te mums palīdzēja speciālisti no firmas SIA Fanex, kas nodarbojas ar sarežģītu zinātnisko iekārtu izplatīšanu. Diemžēl prakse parādīja, ka farmācijas un pārtikas rūpniecībā izmantojamās iekārtas neder mūsu mērķiem. Bija jāizgudro pašiem, turklāt risinājums radās kā sarežģītas medicīniskās iekārtas un lauksaimniecības aprāta apvienojums. Izstrādātā tehnoloģija ļauj ražot veselu virkni citus neparastus, veselību veicinošus  produktus no augu valsts izejvielām.

Laiks gāja, uzkrājās dati par izgudrotā  produkta  pozitīvo ietekmi uz veselību, atklājās papildu efekti. Piemēram, tika konstatēta jaunā produkta spēja paplašināt asinsvadus un uzlabot skābekļa piegādi iekšējiem orgāniem, pazemināt „sliktā” holesterīna līmeni asinīs. Mūsu dati sakrita  ar vēlāk iegūtiem citu autoru rezultātiem. Kā 2008. gadā Lielbritānijas pētnieki ziņoja žurnālā Hypertension, pieaugušiem vīriešiem deva izdzert pa 0,5 litriem biešu sulas un mērīja asinsspiedienu. Pēc divām līdz trim stundām tas būtiski pazeminājās, turklāt efekts saglabājās visu diennakti! Šis ziņojums izraisīja vētrainu interesi par bietēm mediķu un sportistu vidū, jo asinsspiediena pazemināšanas problēma ir ļoti aktuāla, pastāvīgi tiek izgudroti aizvien jauni medikamenti, bet te šādu efektu dod parastā biete! Pirms gada tie paši angļi atklāja, ka sportistiem velosipēdistiem, kuri izdzēruši 250 ml biešu sulas, izturība paaugstinājās par 16% (lūk, jums gastronomiskais dopings).

Protams, regulāri izdzert 0,25-0,5 litrus biešu sulas dienā nav iespējams un tāpēc produktam, kurā koncentrētas visas labākās biešu īpašības un nav blakus efektu, ir labas perspektīvas.

Inovatīvā projekta rezultātā ir izstrādāts jauns diētisks produkts ar perspektīvu visu valstu tirgos un par to ir iesniegti divi patenta pieteikumi. SIA Baldones lauki uzbūvēja sulas ražošanas un pirmapstrādes cehu. Gatavo produktu ražo uzņēmumsFitoBALT, kurš ietilpst Inovatīvo biomedicīnisko tehnoloģiju institūta sastāvā. Ir sākts šī produkta eksports uz Lietuvu un Igauniju.

Nesen ar brīvprātīgajiem veiktie novērojumi liecina, ka jaunais dabas produkts būtiski uzlabo dzīves kvalitāti tiem, kuriem sāk parādīties mūsdienu sabiedrības cilvēkam raksturīgās veselības problēmas, kā anēmija, hipertensija, asinsrites traucējumi utt. Dažus produkta efektus īpaši novērtēs par 40 gadiem vecāki vīrieši, lietojot produktu pēcpusdienā.

Pētījumi turpinās un pēc diviem vai trim mēnešiem Inovatīvo biomedicīnisko tehnoloģiju institūts nāks klajā ar vēl vienu biešu produktu - cīņai pret aknu aptaukošanos, no kuras cieš puse attīstīto valstu iedzīvotāju.

Dmitrijs Babarikins,