Fakti un prognozes par bezdarba rādītājiem valstī nav iepriecinoši, taču tai pat laikā šo problēmu risināšana ir kopīgs darbs, kas jāveic bez darba palikušajam cilvēkam, Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) un citām atbalsta institūcijām. Tas nozīmē – nedrīkst gaidīt un paļauties, ka bezdarbnieka problēmas atrisināsies pašas no sevis un „kā uz paplātes” tiks pasniegta lieliska darba vieta.
Viena no iespējām, kas ļauj bezdarbniekam ātrāk atgriezties „darba dzīvē”, ir – pašam radīt sev darba vietu. Iespējams, ne vienam vien jau ir apnikuši nemitīgie aicinājumi uzsākt pašam savu uzņēmējdarbību, taču patiesībā tas ir visreālākais, ko tagad varat darīt. Piemēram, NVA dati liecina, ka pērn kopumā 55 967 (decembrī vien 3 072) bezdarbnieki ir atsākuši darba gaitas – kļuvuši par darba ņēmējiem vai sākuši savu uzņēmējdarbību.
Salīdzinot ar visiem „parastajiem” ļaudīm, kas plāno pievērsties savam biznesam, bezdarbnieki ir mazliet privileģētākā situācijā, jo īpaši viņu vajadzībām ir izstrādāts „Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai”, kas darbojas kopš 2008. gada. Šī pasākuma ietvaros labākās biznesa idejas iegūst vienreizēju finansiālu atbalstu jeb grantu līdz 4000 Ls apjomā biznesa uzsākšanai.
Kā informēja NVA Pakalpojumu departamenta direktora vietnieks, Attīstības nodaļas vadītājs Gundars Ignats, šogad pretendentu atlase šim atbalstam sāksies jau pavasarī – martā vai aprīļa sākumā. Tas nozīmē, ka ir pēdējais laiks sākt darbu pie savas biznesa idejas izstrādes un par vēlmi piedalīties Komercdarbības vai pašnodarbinātības atbalsta pasākumā informēt NVA filiāli, kurā esat reģistrējies. Protams, tas jādara tad, ja jūsu nolūki ir nopietni, jo konkurence šajā programmā ir visnotaļ sīva.
Komercdarbības vai pašnodarbinātības atbalsta pasākumā var iesaistīties NVA reģistrētie bezdarbnieki, kuri ieguvuši profesionālo vai augstāko izglītību uzņēmējdarbības, biznesa vadības vai citā tām pielīdzināmā jomā; bezdarbnieku profesionālās apmācības ietvaros apguvuši izglītības programmas, kas nodrošina nepieciešamās zināšanas uzņēmējdarbības jomā; ieguvuši vidējo profesionālo vai augstāko izglītību un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu ietvaros apguvuši neformālās izglītības programmas ar uzņēmējdarbību vai projektu vadību saistītā jomā.
G. Ignats pastāstīja, ka, ja 2008. gadā pasākumā „Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai” bija iesaistīti 93 Rīgas un Latgales reģiona bezdarbnieki (no kuriem 20 labākie saņēma NVA atbalstu), tad 2009. gadā tajā piedalījās jau 266 bezdarbnieki no visiem Latvijas reģioniem. Patlaban tiek slēgti līgumi par atbalstu 80 labākajiem 2009. gadā izstrādātajiem biznesa plāniem.
2010. gadā biznesa plānu izstrādē plānots iesaistīt 250 bezdarbnieku un dotācijas plānots piešķirt 80 pēc ekspertu domām labāko biznesa plānu īstenošanai.
Kā interesantākās no pērnajā gadā iesniegtajām un atbalstītajām biznesa idejām var minēt biohumusa ieguvi (biohumuss tiek iegūts bioloģiskā pārstrādes procesā no organiskiem atkritumiem ar Kalifornijas sarkano slieku palīdzību), alternatīva kurināmā ražošanu, ekoloģiskā mēslojuma ražošanu, ārpakalpojuma sniegšanu darba aizsardzības jomā, energoaudita pakalpojumu sniegšanu, stropu izgatavošanu, trenažieru zāles izveidošanu, interneta veikala izveidi u.c. Ideju vidū pārstāvētas arī vairākas „tradicionālās” jomas, kas saistītas ar mazumtirdzniecību, sabiedrisko ēdināšanu un dažādiem sadzīves pakalpojumiem.
Katrs pretendents, izstrādājot savu biznesa ideju, var saņemt profesionāla biznesa konsultanta pakalpojumus. Tiesa, cilvēki baidās par to, ka viņu ideju, īpaši, ja tā ir pavisam oriģināla, kāds varētu „nozagt” un „nokopēt”, tāpēc katrs rūpējas par tās aizsargāšanu – neizpauž to tālāk, kā arī konsultācijas notiek individuāli. G.Ignats arī minēja gadījumu, kad kādai pretendentei bija piedāvāts pastāstīt par savu biznesa ieceri kādam no medijiem, taču viņa atteicās, jo, lai arī ideja bija oriģināla, to varētu viegli nokopēt.
Šogad tiks sākta vēl kāda jauna NVA atbalsta programma – „Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām personām”. Projekts visā Latvijas teritorijā paplašinās mūžizglītības pieejamību nodarbinātām un pašnodarbinātām bezdarba riskam pakļautām personām vecumā no 25 līdz 64 gadiem (izņemot valsts civildienestā nodarbinātos). Cilvēki varēs saņemt karjeras konsultācijas un apgūt konkurētspēju veicinošas profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmas, pilnveidojot un attīstot darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes visā darba mūža garumā, izņemot šādas augstākās izglītības kvalifikācijas: bakalaura grāds, maģistra grāds un doktora grāds. Patlaban vēl tiek precizēti mērķgrupas iesaistīšanās nosacījumi.
Kā liecina NVA dati, 2010. gada janvāra sākumā oficiālā uzskaitē bija 179 235 bezdarbnieki, savukārt NVA datu bāzē reģistrētas 1 389 brīvas darbvietas. Kopumā NVA reģistrā janvāra sākumā visvairāk brīvo darbvietu bija apstrādes rūpniecībā (412), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta (146), administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (142).
Savukārt darba devēju pieprasītākās profesijas janvāra sākumā bija pavārs (75), montāžas darbu atslēdznieks (59), lokmetinātājs metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidē (MAG) (51), intervētājs (49) un pārdošanas speciālists (44).
No NVA piedāvātajām profesionālās izglītības programmām bezdarbnieki 2009. gadā visvairāk izvēlējušies apgūt šādas specialitātes: apsardzes darbs, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, florists, nagu kopšanas speciālists, projektu vadīšana, pavārs, grāmatvedis, informācijas ievadīšanas operators un lokmetinātājs ar speciālām iekārtām. Interese bija arī par komercdarbības pamatu apgūšanu.
Neformālās izglītības ieguves programmās vislielāko atsaucību ieguvušas programmas, kas piedāvā angļu valodas apmācību, datorzinību apguvi un C kategorijas autovadītāja apliecības iegūšanu. G. Ignats arī norāda, ka salīdzinoši vairāk bezdarbnieku izteikuši vēlmi iesaistīties neformālās izglītības programmu apguvē, reģistrēti 52 433 pieteikumi. Savukārt profesionālajai apmācībai reģistrēti 20 143 pieteikumi.
