Zviedrija brīdina Latviju Zviedrija, kā ES prezidējošā valsts, izsaka brīdinājumus Latvijai ievērot vienošanās saistības aizdevumu līgumos ar EK, SVF.
Kādas tad ir patiesās intereses Zviedrijas valsts un Zviedrijas banku ekspensijai Latvijā, neskatoties uz to, ka Zviedrija nule paziņojusi, ka atzīst savu kredītpolitikas risku neizvērtēšanu Latvijā.
Ja paskatamies nedaudz atpakaļ pagātnē, tad pie visa it kā vainīga Parex banka, kas I.Krūmanes vārdiem runājot, provocēja vadošās Zviedrijas bankas Latvijā ieguldīt un ieguldīt.Bet ne par to ir stāsts.
Jautājums ir cits. Kādēļ Zviedrija, būdama ES prezidējošā valsts, tik ļoti cenšas Latvijai iestāstīt, ka tai tomēr jāpilda uzņemtās saistības un jāsamazina budžeta deficīts par 500 000 000 LVL un ne mazāk. Kādām noteiktām interesēm tur jābūt. Nebūsim naivi, ka Zviedrija tā censtos ES labā, nepievienojusies eiras zonai.
Patiesība tālu nav jāmeklē. Tā ir Zviedrijas banku tīrā peļņa, kas tiek pašai Zviedrijai, tās valsts budžetam.
Aprēķins pavisam vienkāršs - jo vairāk no Latvijas ekonomikas aprites tiks izņemta nauda, jo grūtāk kredītņēmējiem būs norēķināties par saviem kredītiem ar Zviedrijas bankām Latvijā, jo ātrāk varēs atsavināt īpašumus par smieklīgi zemām cenām, īpašumus, uz kuriem guļ hipotekārais kredīts, ņemts tajās pat Zviedrijas bankās Latvijā.
Nav jau noslēpums, ka Zviedrijas bankas nedod kredītus vispār. Un tas notiek ar to pašu mērķi- izņemt naudu no apgrozības Latvijā. Jo mazāk tās būs apgrozībā, jo zemāka būs atsavināmo īpašumu tirgus cena un lielāka būs starpība starp atsavināmā īpašuma tirgus cenu un sākotnējo īpašuma cenu, ņemtā kredīta lielumu, veidojot starpību, kas kredītņēmējam vēl jāmaksā tālā nākotnē, kredītprocentiem vienīgi pieaugot.
